Pozitīva domāšana

Pozitīva domāšana izklausās ļoti noderīga ikvienam. Lielākā daļa no mums izvēlas domāt tieši pozitīvi, nevis negatīvi. Bet, jāatceras, ka pozitīva domāšana ir mīksts un pūkains termins, kas var viegli izgaist totalizatori. Reālā pasaulē ir situācijas, kad ir patiešām grūti nedomāt citā virzienā, kā pozitīvi.

Pētījumos ir atklāts, ka pozitīva domāšana ir kas vairāk kā būt laimīgam vai domāt optimistiskas domas. Pozitīvas domas var radīt faktisku vērtību tavā dzīvē, un palīdz veidot prasmes, kas ilgst daudz vairāk kā viens smaids. Pozitīva domāšana ietekmē darbu, veselību un mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem. Lai izpētītu, kā pozitīva domāšana ietekmē mūsu smadzenes, celšu klajā psiholoģijas pētnieces Barbaras Fredriksones pētījumu.

Pozitīvu domu ietekme uz smadzenēm

Lai pārbaudītu pozitīvas emocijas, kas darbojas uz smadzenēm, Fredriksone izveidoja nelielu eksperimentu. Šī eksperimenta laikā pētījuma objekti tika sadalīti piecās grupās un katrai no tām tika rādīti dažādi attēli.

  •  Pirmām divām grupām tika rādītas pozitīvas emocijas. 1.grupa redzēja attēlus, kas parāda prieka jūtas, bet 2.grupa redzēja attēlus, kas parādīja apmierinātību.
  • 3.grupa bija kontroles grupa, viņi redzēja neitrālus un nenozīmīgus attēlus, kas neizraisa nekādas emocijas.
  • Pēdējās divas grupas redzēja attēlus, kas izraisīja negatīvas emocijas. 4.grupa redzēja attēlus, kas izraisa bailes, bet 5.grupa redzēja attēlus, kas izraisa dusmas.

Pēc tam katrs dalībnieks tika lūgts iedomāties sevi konkrētā situācijā, lai rastos līdzīgas izjūtas kā attēlos un pierakstīt, ko viņi darītu. Katram dalībniekam tika iedota lapa ar 20 tukšām līnijām, kuras nepieciešams aizpildīt ar tekstu, kas sākas ar frāzi “Es vēlētos, lai..” . Dalībnieki, kuri redzēja attēlus ar bailēm un dusmām, pierakstīja vismazāk atbildes, attiecībā pret tām atbildēm, kas tika pierakstītas no apmierinātības un prieka attēlu dalībniekiem. Šie dalībnieki pierakstīja ievērojami vairāk pasākumus, ko tie vēlētos paveikt casino.
Ko šis eksperiments mums liek saprast? Ja cilvēkam rodas pozitīvas emocijas, piemēram, prieks, apmierinājums, mīlestība – viņš saredz daudz vairāk iespējas savā dzīvē. Šie secinājumi bija vieni no pirmajiem, kas pierādīja, ka pozitīvas emocijas paplašina sajūtas un atver prātu uz daudz vairāk iespējām.

Domājot pozitīvi, emocijas neapstājas pēc pāris minūtēm. Lielākais ieguvums, ko sniedz šādas emocijas ir uzlabota spēja un prasmes attīstīt pozitīvus resursus vēlāk dzīvē.

Apskatīsim šo apgalvojumu reālā dzīvē:

Bērns, kurš spēlējas ar citiem bērniem, un šūpojas šūpolēs attīsta spēju pārvietoties (fiziskās prasmes), attīsta spēju spēlēties ar citiem, sazināties ar komandu (sociālās prasmes), un attīsta spēju izpētīt un apskatīt pasauli (radošās prasmes). Tādā veidā pozitīvas emocijas spēlējoties var būt noderīgas un vērtīgas ikdienas dzīvē. Dažus gadus vēlāk, fiziskās prasmes var pārvērsties kādā sporta aktivitātē, komunikācijas un sociālās prasmes palīdzēs darba intervijās un prezentējot savus darbus. Dotā brīža laimes izjūtas var beigties brīdī, kad bērnam jādodas uz māju, bet prasmes, kuras viņš ir ieguvis, vienmēr sekos līdzi turpmākā dzīvē.

Pozitīvas emocijas paplašina sajūtas un atver prātu, kas savukārt, ļauj veidot jaunas prasmes un veidot vērtības citās dzīves jomās. Negatīvās emocijas dara pretējo – domāšana, ko iegūstam ar negatīvu piemēru, nav būtiska izmantot turpmāk, jo tai pastāv tūlītējs apdraudējums, ka kaut kas var nepiepildīties. Nav šaubu, ka laime ir sasniegumu augstākais rezultāts. Uzvarot čempionātā, labākā darba uzrakstīšana skolā, atrast īsto mīlestību – šīs lietas dod prieku un apmierinājumu dzīvē pokers. Tāpēc jāatceras, domāt pozitīvi par visu, kas notiek tavā dzīvē, lai tas nekad nebeigtos.